Elena nevar vairs noliegt acīmredzamo - Stefana brīnumaini ātri dzīstošās brūces un sejas pārvēršanos, iespēju, ka viņš nenoveco, daudzos it kā meža zvēru upurus apkaimē... Viņa pieprasa no Stefana skaidru atbildi un to arī saņem. Stefans stāsta arī par notikumiem tālajā 1864. gadā, kad pirmo reizi sastapa Katrīnu Pīrsu, kas sākās viņa sāncensība ar Deimonu, kad notika pirmā Mistikfolzas dibinātāju balle Lokvudu namā. Bet tikmēr saniknojies Deimons likvidē sava nozieguma pēdas kapsētā. Pārsteigts par to, ka Vikija pēc notikušā vēl ir dzīva, Deimons viņai iedod savas asinis. Bet, savas pārvērtības par vampīru izbiedēta, Vikija aizbēg.
