Kas bija Līze Rātmindere? Kaprīza un izlaista skuķe, savas mātes mīlestības upuris vai darbīga sieviete, kura skrēja līdzi sabiedrības progresam lielajās pilsētās un veicināt pārmaiņas sabiedrībā sev apkārt galu galā mūža nogalē par sievu izejot pie Matīsa Kaudzītes?Kas patiesībā bija "Mērnieku laiku" Oļiņietes prototips?

Sešas sievietes, kuras vieno kopīgs liktenis. Nepiepildītas mīlas stāsts trīsdesmit gadu garumā. Latviešu literatūras dižgaru cilvēciskās vājības. Ingunas Baueres (1960) romāns "Skolas Līze" piedāvā plašu, vēsturiski precīzi tēlotu laikmeta ainu caur sešu sieviešu dzīvesgājuma prizmu divu gadsimtu garumā. Romāns stāsta par rakstnieka Matīsa Kaudzītes sievas Līzes Rātminderes dzīvi, senčiem vairākās paaudzēs un jo īpaši plaši - par jaunlatviešu kustības veidošanos un attīstību 19.gadsimta vidū, par procesiem, kas pamazām rosināja nacionālās kultūras veidošanos, par slavenā romāna "Mērnieku laiki" rašanās vidi un prototipiem, - taču šī laikmeta aina parādīta caur reālu cilvēku - Vecpiebalgas skolotāja meitas Līzes Rātminderes un viņas senču kopš 18.gadsimta - dzīvesgājumu prizmu. Interesants un savdabīgs ir rakstnieces skatījums, Latvijas vēstures laikposmu no 18.gadsimta sākuma līdz pat 19.gadsimta beigām atainojot galvenokārt no sieviešu - Līzes Rātminderes senču - skatpunkta, centrā izvirzot attiecības, ģimeni, mājsaimniecību - proti, parādības un norises, kas aprakstītajā laikmetā interesēja reti kuru, bet, kā demonstrē rakstniece, varēja būtiski iespaidot arī daudz plašāku notikumu virzību. Autore ieguldījusi lielu darbu, ar hronistes cienīgu dedzību izzinot vissīkākās Vecpiebalgas novada vēstures un iedzīvotāju likteņu detaļas. Lasītāju interesi noteikti saistīs mazzināmi fakti no jaunlatviešu kustības darbinieku Andreja Pumpura, Ausekļa, Ata Kronvalda, brāļu Kaudzīšu u.c. dzīves. Īpaši saistoši ir meklēt romāna tekstā personības un notikumus, kurus brāļu Kaudzīšu iztēle pārveidos un iemūžinās romānā "Mērnieku laiki".
Līzes raksturu lielā mērā noteica māte, kura cieta no pirms Līzes dzimušu bērnu nāvēm. Tas bija kā milzu vakuums, kurš iesūca meitenes psihiskos resursus. Bet šis vakuums sevī aicināja arī cilvēkus, kuri Līzei pietuvojās, un kuri uzdrošinājās viņu mīlēt. Gan Matīsam Kaudzītem, gan Andrejam Pumpuram bija arī savi vakuumi, ja tā varam apzīmēt to attiecības ar nāvi. Tomēr, šķiet, tieši Līze ir iedrošinājusi un iedvesmojusi abus šajos vakuumos ielaisties, satiekoties tur ar tiem tēliem, kas vēlāk parādījās kā literatūra. Kā fakti tie Ingūnas grāmatā parādās pārliecinoši - centīga vērotāja redzējums. Bet ne kā mākslinieciska patiesība. Ne kā raksturi un raksturu konflikti.

Šī grāmata mai tiešām patīkami pārsteidza, bija lasītas labas atsauksmes, bet es nedomāju, ka grāmata būs tik laba. Es parasti uz latviešu autoru grāmatām skatos visai skeptiski, bet šī noteikti ir viena no labākajām latviešu autoru grāmatām, kuras es esmu lasījusi. Labāk laikam vienīgi ir , manuprāt, ''Likteņa līdumnieki''

Darbs ir uzrakstīts labā, aizraujošā, tam laikam raksturīgā valodāši valoda ir tā, kas mani šajā darbā „ievilka" dziļāk, man patīk skaista, izrotāta valoda, ja tā var teikt. Pliekanā un vienkāršā mums ikdienā ir gana gan laikrakstos un žurnālos, gan komunikācijā ar draugiem un paziņām. Tieši tāpēc grāmatām ir jābūt lingvistiski bagātām, ko arī Inguna Bauere lieliski lasītājam ir devusi. Paldies autorei par to!

Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka laba grāmata ir tā, kura mudina cilvēku uz paplašinātu tēmas izpēti un raisa interesi par citiem literāriem darbiem. Vērtējot pēc šī kritērija, Ingunas Baueres „Skolas Līze" ir laba grāmata. Lasot šo, nolēmu beidzot izlasīt arī brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikus" (kauns atzīties - skolā slinkoju un šo klasisko gabalu neizlasīju). Kāpēc tā? Varbūt pirms tam nebiju sapratusi Kaudzīšu vēsturiskā romāna būtību, nezināju darba tapšanas stāstu un vienkārši neredzēju šī darba jēgu. Inguna Bauere lasītājam caur savu darbu ne tikai iedeva mīlasstāstu, bet arī pastāstīja kā tapis brāļu Kaudzīšu vēsturiskais romāns „Mērnieku laiki", kā norisinājušies pirmie Vislatvijas dziesmu svētki, kā attīstījusies izglītības sistēma Latvijā 18. - 19. gadsimtā. Katrā gadījumā, apbrīnoju to, kā autore varējusi sasaistīt tik daudz vēsturisko notikumu un faktu vienkop ar likteņa pavērsienu izklāstiem un vienkāršu cilvēku, kā arī literatūras mīļotājiem pazīstamu autoru rakstura tēlojumiem. Gluži vai vēsturiski pamatota „Privātā dzīve"!
Tātad, kas bija Līze Rātmindere? Kaprīza un izlaista skuķe, savas mātes mīlestības upuris vai darbīga sieviete? Tas, lai ir katra romāna lasītāja individuāls spriedums, jo viennozīmīgu viedokļu nebūs.
 Es iesaku izlasīt šo brīnišķīgo grāmatu, jo izlasot šo grāmatu var daudz uzzināt par latviešu tautas vēsturi un šī grāmata ir arī jauks stāsts par liktenīgu satikšanos un mīlestību, kura uzveica laiku!

Vērtējums: 10/10