Jau kādu laiku plānoju noskatīties šo filmu, šodien beidzot noskatījos. Bija lasītas labas atsauksmes par filmu, tā nelika man vilties kā nereti notiek ar daudzām filmām Filma veidota pēc slavenā amerikāņu dramaturga Deivida Lindseja-Abēra tāda paša nosaukuma lugas, kas jau ieguvusi Brodvejas "Tony" godalgu un Pulicera prēmiju labākās drāmas kategorijā.
Jūtu pārņemto vecāku loma uzticēta talantīgajiem Holivudas aktieriem - Oskara laureātei Nikolai Kidmenai un Zelta globusam nominētajam Āronam Ekhartam. Tieši trauslajai austrālietei dzima doma, ka lugai derētu piedzīvot ekranizāciju. Izlasot preses recenziju, Kidmenai radās dedzīga vēlme ar lugu iepazīties, un, tās apburta, viņa drīz vien dzēra kafiju kopā ar Abēru, apspriežot kino scenāriju. Spēcīgo aktieru sastāvu papildina arī diviem Oskariem godalgotā Daiana Vīsta.
Vēl pirms astoņiem mēnešiem Beka un Hovards bija laimīga piepilsētas ģimenīte, kurai nekā netrūka. Tagad viņus nomāc nepanesamais mazā dēlēna zaudējums. Dzīvē ienāk sāpes, atmiņas, izmisums, ilgas, sarkasms, ko rada netaisnīgais labirints, no kura, šķiet, nemaz nav izejas. Varbūt tomēr ir? Kā vecākiem pārdzīvot bērna zaudējumu? Vai tas iespējams? Pāris sāk meklēt mierinājumu citos cilvēkos. Abiem būs nepieciešams iemācīties no jauna palūkoties vienam uz otru bez sāpīgo atmiņu rēgiem un noticēt, ka iespējams palikt kopā. Sāpīgākais šīs filmas jautājums saistīts nevis ar nāvi, bet gan dzīvi.
filma man patika. Turklāt tā spēja mani emocionāli aizķert, kas ir retums. Vismaz pēdējajā laikā, mani aizkurstina tikai kaut kādas dzīvnieku lietas, jā, deizgan nožēlojami, bet tā nu tas ir. Šajā filmā gan man asariņa nobira. Patiesībā esmu ļoti pārsteigta par to, kādu iespaidu filma atstāja uz mani. Skatījos to ar interesi, biju aizkustināta, dievināju Nikolas Kidmenas tēlu un nevēlējos, lai filma beidzas. Pavisam vienkārši nebiju domājusi, ka šī ir tāda tipa filma, kas uz mani atstātu tādu iespaidu. Es patiešām nespēju labi izteikties un nu jau vairs nesaprotu, kāpēc tā... Kaut kā grūti sakopot savas domas tik neilgi pēc noskatīšanās. Laikam joprojām esmu filmas varā.
Arī vizuāli filma ir ļoti baudāma, jo ir padomāts par kadriem, krāsām un noskaņu un tas ir ļoti patīkami.
Šī ir viena no retajām amerikāņu filmām, kur, manuprāt, aktieru sastāvs ir perfekti atbilstošs lomām un to sniegums ir viens no labākajiem viņu karjerās. Īpaši jāizceļ Nicole Kidman, kas ar vienlīdz asu un neiejūtīgu tēlu ar nespēju pieņemt apkārtējās pasaules uzspiestos noteikumus, tajā pat laikā spēja izrādīt neviltotu prieku un asaras. Nebiju redzējis Kidman cilvēcīgākā lomā kā šī.
