Tonija Morisone (1931) ir viena no izcilākajām amerikāņu rakstniecēm pasaulē, Nobela prēmijas laureāte. 2006. gadā viņas romānu „Mīļotā" izdevums „The New York Times Books Review" atzina par labāko darbu pēdējo 25 gadu laikā. Tas apbalvots ar Pulicera prēmiju.
Līdzās sazarotam sižetam, kas aizved lasītāju uz 19. gadsimta Ameriku, romānā ietverti dziļi filozofiski cilvēcisko vērtību meklējumi. Romāna darbība risinās mājā, kurā spokojas ne vien mātes izmisuma nogalināta bērniņa gars, bet neskaitāmajas noklusētas, neizstāstāmas, pusaizmirstas, bet reizēm pavisam skaidri apzinātas traģēdijas. Kā tāla atbalss darbu caurvij filozofiski jautājumi: ko nozīmē brīvība? vai cilvēkam ir tiesības lemt otra likteni? vai ciešanas attaisno grēku? vai grēku attaisno mīlestība?
Smeldzīgais, emocionāli ļoti spēcīgais darbs nevienu neatstās vienaldzīgu, un, reiz izlasīts, ilgi paliks atmiņā.

Ar apbrīnojami taupīgiem valodas līdzekļiem Morisone rada prozu, kas emocionālā efekta ziņā nereti tuva dzejai. Atteikdamās no jebkādas moralizēšanas, viņa tomēr izvirza nopietnas ētiskas problēmas: Vai ciešanas attaisno grēku? Vai grēku attaisno mīlestība? Vai, atbrīvojies no važām, vergs patiešām kļūst brīvs? Kādus pienākumus pret sevi un citiem uzliek šī brīvība? Šos jautājumus vēsture allaž likusi risināt arī latviešiem, taču iespēja tos aplūkot caur tik precīzi noslīpētu mākslas prizmu, par kādu var uzskatīt Tonijas Morisones romānu, ir liels retums,» tā par grāmatu saka tulkotāja Ieva Lešinska. 

Pētīju, ka lasītāji-vienkāršie romānam ir devuši krasi atšķirīgus vērtējumus - no šedevra līdz mocībai. Kritiķi, protams, viennozīmīgi atzīst par augstvērtīgu literatūru. Zemie vērtējumi, iespējams, ir no tiem, kuri šo grāmatu ir bijuši spiesti lasīt, jo koledžās tā ir iekļauta kā obligātā literatūras kursā (un mēs taču zinām, kas viss, kas ir obligāts, ir mocība). Otrs iespējamais iemesls - grāmatas vēstījums nav lineārs, tam mainās stāstnieki, rakstniece brīžiem pamet druskas, no kurām pašam jāveido stāsts. Tas ir interesanti, bet nepieradušam - apgrūtinoši. Mans viedoklis ir tāds, ka grāmata ir neaizmirstama, pie kam ir pilnīgi vienalga, vai tā patīk vai riebjas, notikumi iespiežas atmiņā, lai raisītu aizvien jaunas asociācijas. 

Grāmata nelasās viegli, vajag pamatīgi iedziļināties, lai visu saprastu, tā ir grāmata, kas vēl ilgi paliks atmiņā. Iesaku to lasīt, jo grāmata liek aizdomāties par daudzām nozīmīgām lietām mūsu dzīvē.

Kāpēc lasīt grāmatu:

1) lielisks, bet emocionāli smags vergu dzīves atainojums ASV 19.gs.pirmajā pusē;

2) kā vergam kļūt patiesi brīvam? Viņš piešķir sev jaunu vārdu un iegūst māju un darbu, un viņam pat maksā algu, tomēr zemapziņā pagātnes važas paliek;

3) par īsto cilvēku dzīvē: "She is a friend of the mind. She gather me, man. The pieces I am, she gather them and give them back to me in all the right order. It's good, you know, when you got a woman who is a friend of your mind."