Kārtējā misijā uz Afganistānu dodas jauns karavīrs. Mājās paliek sieva un divas meitas. Tomēr šoreiz notiek nelaime un helikopteri, kurā viņš atrodas kopā ar pārējiem amerikāņiem, notriec afganistāņu karotāji. Pēc negadījuma neviens netiek atrasts un tāpēc visi viņi tiek uzskatīti par mirušiem. Tiek sarīkotas bēres, lai atvadītos no viņiem. Jaunā sieviete nu ir palikusi viena ar mazajām meitām. Mājas lietās un bērnu audzināšanā viņai tagad palīdz vīra brālis, kurš tagad ļoti daudz laika pavada pie viņām. Paiet vairāki mēneši(varbūt arī gads), meitenes ir jau ļoti pieradušas pie viņa, arī viņu mamma jau ir apradusi ar domu, ka vīrs vairs nekad neatgriezīsies mājās. Tad vienā dienā viņai piezvana un pasaka, ka viņas vīrs tomēr ir izdzīvojis un ilgu laiku ticis turēts gūstā, taču tagad ir atpakaļ ceļā uz mājām. Visi par to ļoti priecājas, taču viss nav tik labi kā varētu iedomāties. Gūstā pieredzētās šausmas ir ļoti izmainījušas jauno karavīru un tagad viņam ir smagas psiholoģiskas problēmas.
Skarba filma par to kādu cilvēku pataisa karš, būšana gūsteknim utt. Ilgi nespēju izšķirties - "Laba" vs "Ļoti, ļoti laba". Nestrīdos, ka filma ir tuvu izcilībai, bet priekš manis tā likās vairāk tomēr laba. filma, kas balstās uz ārkārtīgi labi izvēletiem aktieriem. + spilgti parādīts kādu morālo traumatismu nes karš. Par brāļu attiecībām, par ģimenes attiecībām vispār. Par kara šausmām un cilvēka psiholoģisko trauslumu. Bauda skatīties aktieru spēli un raudāt par viņu atveidotajiem varoņiem.
