Amerikāņu rakstnieka Patrika Nesa triloģija pasaulē iemantojusi tikpat lielu popularitāti, cik Sūzenas Kolinsas "Bada spēļu" cikls. Lasītāju un kritiķu vērtējums ir vienbalsīgs: jau gadiem ilgi bērnu un pusaudžu literatūrā nav radīts nekas tik oriģināls un aizraujošs.
Triloģijas pirmajā daļā "Nazis, ko neatlaist" attēlota skarba, nežēlīga, tomēr valdzinoša pasaule, kurā izdzīvot ir liela māksla un veiksme. Šajā pasaulē cilvēki dzird cits cita domas. Te nav privātas telpas, nav noslēpumu.
Vai varbūt ir?
Galvenais varonis Tods Hjūits dodas spriedzes pilnā un emocionālā ceļojumā, kurā viņam jākļūst par vīru - par spīti briesmām, par spīti bailēm un izmisumam.
Tods Hjūits ir pēdējais zēns Prentistaunā, pilsētā, kurā dzīvo tikai vīrieši un ikviens dzird cits cita domas, bet sievietes ir mirušas epidēmijā pirms vairākiem gadiem. Todam ir atlicis tikai mēnesis, līdz viņam apritēs trīspadsmit gadu un viņš tiks uzskatīts par vīru, bet, tad pašam īsti nesaprotamu iemeslu dēļ puisim nākas bēgt. Un drīz vien atklājas, ka visa Toda dzīve ir balstīta uz meliem.
Grāmata, manuprāt, ir labi uzrakstīta un svaiga, tomēr man nedaudz pietrūka tās dzirksts, kas liek iedegties un just līdzi varoņiem. Šajā gadījumā lieliskākais tēls bija suns Mančijs, jo ideja par suni, kas patiešām runā kā suns, nevis varoņa padomdevējs vai guru, ir līdz šim maz apspēlēta un patiešām uzjautrinoša. Es noteikti izlasīšu arī pārējās grāmatas daļas, tomēr Bada Spēļu vietu manā grāmatplauktā, šī grāmata neieņems.
Aizraujoša grāmata, ar savu neparastu stāstu. Sākums lasījās nedaudz lēnām, bet pēc tam nevarēju nolikt malā. Patika rakstīšanas veids tomēr dažās vietās likās, ka autors nedaudz pārcenties ar asiņainajām, vardarbīgajām ainām.
Vērtējums:7,5/10
Citāti:Pirmais, ko uzzini, kad tavs suns iemācās runāt, ir tas, ka suņiem vispār nav nekā daudz sakāma. Vismaz nekā prātīga.
Troksnis ir nefiltrēts cilvēks, un bez filtra cilvēks ir tikai haosa spēle.
[...]pazīt cilvēka prātu vēl nenozīmē pazīt pašu cilvēku.
Man šķiet, iespējams, ka mēs visi krītam. Un nedomāju, ka par to būtu jāuzdod kādi jautājumi. Manuprāt, vienīgais jautājums ir šāds: vai mēs spējam atkal piecelties.
