Anna Boleina piedzima 1501.-1507. gadā, un viņu sodīja ar nāvi 1536. gadā. Viņa bija otrā Henrija VIII sieva un vēlākās karalienes Elizabetes I māte. Viņa valdīja pār Angliju no 1533.-1536. gadam. Par valsts nodevību un laulības pārkāpšanu, viņu sodīja ar nāvi. Annai bija tumša āda, tumšas acis un tumši mati. Tas bija pretstats tā laika skaistuma uzskatiem. Pie viņas mazā pirkstiņa auga sestais pirksts, un viņai bija liela dzimumzīme uz kakla. Viņa šīs nepilnības slēpa izdomājot savus paņēmienus - garas piedurknes, lai slēptu viņas sesto pirkstu, un melnu velveta lenti ap kaklu, lai slēptu savu neglīto dzimumzīmi. Runāja, ka šīs 'kroplības' bija raganas pazīme.
Virdžīnija Vulfa (angļu: Virginia Woolf, dzimusi Stīvensa, 1882. gada 25. janvārī, mirusi 1941. gada 28. martā) bija angļu rakstniece, nozīmīga 20. gadsimta modernisma autore. Viņas pazīstamākie darbi ir romāni "Deloveja kundze" (Mrs. Dalloway, 1925), "Orlando" (1928), "Uz bāku" (To the Lighthouse, 1927), eseja "Sava istaba" (A Room of One's Own, 1929); visi šie darbi publicēti arī latviešu valodā. ...
Ķeizars Francis Jozefs kārtības un likumības simbols valdīja 68 gadus, un viņa sieva - skaistā, visu mīlētā Elizabete (Sisī). Sisī bija romantiskuma iemiesojums, viena no slavenākajām Austroungārijas valdniecēm, kas spēja panākt vienkāršās tautas lielu atbalstu ķeizariskajam namam. Tas bija 19. gs vidus, kad Eiropā plosījās revolūcijas un tikko bija apspiesta ungāru sacelšanās. Ungāri tolaik bija vienīgā tauta, kas sacelšanās rezultātā kaut nedaudz pietuvinājās savai politiskajai autonomijai. Ar ieročiem rokās pilnīgu Ungārijas neatkarību iegūt gan neizdevās (lielā mērā "pateicoties" krievu armijai un "Eiropas žandarmam" Krievijas caram Nikolajam I), toties mierīgā, konstitucionālā ceļā tika panākts, ka uz līdzīgiem pamatiem Austrija un Ungārija apvienojas zem Hābsburgu ķeizariskās varas, veidojot Austroungāriju. Kad pie Elizabetes vecākās māsas precībās ieradās pats Hābsburgu ķeizars Francis Jozefs, viņš no pirmā skatiena iemīlējās Elizabetē un bildināja viņu. Meitenei tad bija tikai 16 gadu. Viņi apprecējās. Būdama valdniece, viņa atļāvās sev tīkamas izpriecas. Bieži Elizabete bija redzama zirga mugurā, viņa kļuva par slavenāko medību sporta jātnieci Eiropā. Viņai patika ceļot - grezni kuģi to aizvizināja uz dienvidu zemēm - Itāliju, Grieķiju. Viņa iemācījās sengrieķu valodu, iepazina antīko vēsturi, kultūru, mitoloģiju, mākslu. Kronēta par Ungārijas ķeizarieni, viņa simpatizēja temperamentīgajiem ungāriem un viņu brīvības alkām, apguva viņu valodu un katru gadu pāris mēnešus uzturējās Ungārijā. Garo matu (līdz papēžiem) sakārtošana ik dienu prasījusi 2 līdz 3 stundas.