ļoti sirsnīga grāmata....patiesi aizkustinoša
 Man šo grāmatu uzdāvināj Pilngadības  svētkos. Es šo grāmatu izlasīju vienā dienā, reti gadās, ka kādu grāmatu var izlasīt tik īsā laikā.
Sāra Grūena (Sara Gruen), dzimusi Kanādā un 90. gadu beigās pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Romānu "Ūdens ziloņiem" noraidīja vairāki apgādi, līdz neparasto grāmatu piekrita publicēt maza, neatkarīga izdevniecība. "Ūdens ziloņiem" kļuva par bestselleru un par vienu no lielākajiem desmitgades pārsteigumiem. Tikai ASV vien tika pārdots vairāk par 2,5 miljoniem eksemplāru. Pēc romāna "Ūdens ziloņiem" motīviem kompānija 20th Century Fox International ir uzņēmusi filmu. Tās režisors ir Frānsiss Lorenss, un filmā galvenās lomas atveido Rīza Viterspūna, Roberts Patinsons, Kristofs Valcs. Amerika, 1931. gads, Lielās depresijas laiks. Veterinārmedicīnas students Jakobs Jankovskis, kura dzīve šķiet neglābjami izpostīta, bezcerīgā situācijā atrod darbu ceļojošā cirkā. Tas ir visai pieticīgs cirks, kurā nav pat sava ziloņa, toties ir apburoša jātniece. Taču Marlēna ir precējusies ar ārprātīgu dzīvnieku dresētāju... Tad trupai pievienojas zilone Rozija - tiesa, gaužām liela savādniece. Nevienam neizdodas ar viņu saprasties, līdz Jakobs uzmin viņas noslēpumu. Viss šķiet pavēršamies uz labo pusi, taču traģēdijas sēkla jau ir iesēta... Precīzi nogaidīdama īsto brīdi, rakstniece piedāvā satriecošu atrisinājumu pēdējās lappusēs.
...

 


Kas bija Līze Rātmindere? Kaprīza un izlaista skuķe, savas mātes mīlestības upuris vai darbīga sieviete, kura skrēja līdzi sabiedrības progresam lielajās pilsētās un veicināt pārmaiņas sabiedrībā sev apkārt galu galā mūža nogalē par sievu izejot pie Matīsa Kaudzītes?Kas patiesībā bija "Mērnieku laiku" Oļiņietes prototips?

Sešas sievietes, kuras vieno kopīgs liktenis. Nepiepildītas mīlas stāsts trīsdesmit gadu garumā. Latviešu literatūras dižgaru cilvēciskās vājības. Ingunas Baueres (1960) romāns "Skolas Līze" piedāvā plašu, vēsturiski precīzi tēlotu laikmeta ainu caur sešu sieviešu dzīvesgājuma prizmu divu gadsimtu garumā. Romāns stāsta par rakstnieka Matīsa Kaudzītes sievas Līzes Rātminderes dzīvi, senčiem vairākās paaudzēs un jo īpaši plaši - par jaunlatviešu kustības veidošanos un attīstību 19.gadsimta vidū, par procesiem, kas pamazām rosināja nacionālās kultūras veidošanos, par slavenā romāna "Mērnieku laiki" rašanās vidi un prototipiem, - taču šī laikmeta aina parādīta caur reālu cilvēku - Vecpiebalgas skolotāja meitas Līzes Rātminderes un viņas senču kopš 18.gadsimta - dzīvesgājumu prizmu. Interesants un savdabīgs ir rakstnieces skatījums, Latvijas vēstures laikposmu no 18.gadsimta sākuma līdz pat 19.gadsimta beigām atainojot galvenokārt no sieviešu - Līzes Rātminderes senču - skatpunkta, centrā izvirzot attiecības, ģimeni, mājsaimniecību - proti, parādības un norises, kas aprakstītajā laikmetā interesēja reti kuru, bet, kā demonstrē rakstniece, varēja būtiski iespaidot arī daudz plašāku notikumu virzību. Autore ieguldījusi lielu darbu, ar hronistes cienīgu dedzību izzinot vissīkākās Vecpiebalgas novada vēstures un iedzīvotāju likteņu detaļas. Lasītāju interesi noteikti saistīs mazzināmi fakti no jaunlatviešu kustības darbinieku Andreja Pumpura, Ausekļa, Ata Kronvalda, brāļu Kaudzīšu u.c. dzīves. Īpaši saistoši ir meklēt romāna tekstā personības un notikumus, kurus brāļu Kaudzīšu iztēle pārveidos un iemūžinās romānā "Mērnieku laiki".
...

Kāmēr es esmu vēl pilna ar emocijām, gribu pastāstīt par nupat izlasīto grāmatu "Bikini".

 

Es patiesi apriju šo 524. lapaspušu biezo darbu pāris dienās. Esmu gan pārliecināta, ja grāmatas autore būtu bijusi sieviete, tad tā līdzinātos salkanam pelnrušķītes tipa darbam. Bet par laimi autors ir vīrietis- pietam molekulārbiologs, informātikas un ķīmijas doktors Janušs Leons Višņevskis. Un viņš neraksta par informātiku, ķimiju vai bioloģiju, bet par mīlestību tās visdažādākajās izpausmēs- pret vietu, līdzcilvēkiem, vecākiem, starp vīrieti un sievieti, pret kaķi, pret ēbreju zēnu, pret dēli, kas palicis pāri no mājām.... Un viņš "bliež" pa viss vājākajām vietām.

...

Kendaisas Bušnelas grāmata “Četras blondīnes” manās rokās nonāca pateicoties tam, ka māsīcai apgalvoju, ka sieviešu grāmatu autores ir garlaicīgas. Viņa, protams, strīdējās pretī un beigās nonācām pie secinājuma, ka varēšu par sievietēm domātām grāmatām spriest tikai tad, kad kādu no tām būšu izlasījis. Vismaz šo grāmatu izvēlējos pats – lielākoties gan tāpēc, ka Bušnela ir autore grāmatai “Sekss un lielpilsēta” (pēc kuras uzņemtas tāda paša nosaukuma filmas un televīzijas seriāls). ...