Šo pirmdien tika atzīmēta Pasaules gāmatu un autortiesību diena



23. aprīlis - Pasaules grāmatu un autortiesību diena

Pirmoreiz Pasaules Grāmatu un autortiesību diena atzīmēta 1923. gadā Spānijā, lai godinātu rakstnieka Migela de Servantesa nāves atceres dienu.

Sākotnēji tie bijuši Katalonijas nacionālie svētki, tur vēl tagad ir dzīva leģenda par gudro Svēto Juri, kas pārvarēja tumsonīgo māņticību un izglāba princesi no pūķa nagiem. Tai vietā, kur ievainotā pūķa asinis skāra zemi, uzplauka sārta roze.

...

Pirms 123 gadiem 16. aprīlī ir dzimis Čārlijs Čaplins




Čārlijs Čaplins (angļu: Charlie Chaplin), pilnajā vārdā Sers Čārlzs Spensers Čaplins (angļu: Sir Charles Spencer Chaplin, dzimis 1889. gada 16. aprīlī, miris 1977. gada 25. decembrī), bija angļu komēdiju aktieris un filmu režisors. Čaplins kļuva par vienu no slavenākajiem aktieriem kā arī režisoriem, mūziķiem un komponistiem Amerikāņu kino "Klasiskās Holivudas" ērā. Viņš kļuva slavens ar lomu spēlēšanu mēmajā kino.
...

šodien ir piektdiena 13.
 KĀDAS IR TAVAS ATTIECĪBAS AR MISTISKO SALIKUMU - PIEKTDIENA UN TRĪSPADSMIT? VARBŪT ESI DZIMIS ŠĀDĀ DIENĀ? VARBŪT BIJIS KĀDS CITS NOZĪMĪGS NOTIKUMS? KĀDA ĶEZA? PADALIES PIEREDZĒ!
Šodienas datuma kombinācija - 13.datums piektdienā - tiek uzskatīta par neveiksmīgu un to mēdz saukt par Melno piektdienu. Numerologi un paranormālo parādību pētnieki tam gan nepiekrīt.

...

Šodien aprit 100 gadi kopš kuģis Titāniks devās savā pirmajā un vienīgajā braucienā.

Savā pirmajā un pēdējā braucienā no Sauthemptonas uz Ņujorku 1912. gada naktī no 14. uz 15. aprīli, „Titāniks" sadūrās ar aisbergu un nogrima 800 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Ņūfaundlendas salas. „Titāniks" bija ārkārtīgi grezns. Tas bija ar peldbaseiniem, luksusa saloniem, mūzikas hallēm, vasaras un ziemas dārziem, skrituļslidu laukumiem, privātiem pastaigu laukumiem, turku pirtīm, restorāniem utt. Izejot no ostas tas gandrīz sadūrās ar amerikāņu laineri „Newyork". Pa ceļam „Titāniks" Šerbūrā un Kvinstonā uzņēma pasažierus un pasta sūtījumus. Katastrofā bojāgājušo skaits, pēc dažādiem informācijas avotiem, sasniedza 1400 - 1517 (uz kuģa pavisam bija 2200 cilvēku). Apdrošināšanas kompānijas katastrofas upuru tuviniekiem izmaksāja vairāk nekā 14 miljonus sterilu mārciņu - tajos laikos astronomisku summu. „Titānika" bojāejas visās enciklopēdijās un vēstures mācību grāmatās minēta kā viena no lielākajām 20. gadsimta kuģu katastrofām. Pēc četrām dienām angļu avīzes publicēja valdības paziņojumu: „Cilvēces vēsturē nepieredzēta nelaime notikusi Atlantijas okeānā. Kompānijas „White Star Lines" tvaikonis savā pirmajā braucienā gājis bojā pie Rosa raga, un pēc pēdējām ziņām ir drošs pamats domāt, ka 2200 pasažieriem un komandas locekļiem izglābti 700." Viens no aculieciniekiem Bisli kuģa bojāeju apraksta šādi: „Bija ap vieniem naktī. Bija pavisam skaidra debess, tā piebārstīta ar zvaigznēm, spīdēja mēness. Jūra palika mierīga kā dīķis. Nakts bija burvīga, bet auksta. No tālienes „Titāniks", izceļoties uz skaidrā debesu fona, šķita milzīgs, visi iluminatori un laistījās spilgtā gaismā, un nevarēja iedomāties, ka ir noticis kaut kas slikts, ja nebūtu pamanāms, ka ūdens sniedzas līdz apakšējai iluminatoru rindai. Apmēram plkst. 2:05 naktī mēs pamanījām, ka kuģa priekšgala slīpums ātri palielinās, komandtiltiņš pilnībā nogrimst ūdenī un kuģa pakaļgals lēnām ceļas vertikāli augšā, gaisma salonos pēkšņi pazuda. Pēc mirkļa atskanēja tāda dārdoņa, kuru varēja dzirdēt jūdzēm tālu. Mašīnkatli un mehānismi izkustējās no savām vietām. Mums par lielu pārsteigumu kuģis palika stāvot vertikāli apmēram piecas minūtes, un „Titāniks" atgādināja milzīgu 45 metrus augstu torni. Tad mēs izdzirdējām visšausmīgāko kaucienu, kādu jebkad uztvērušas cilvēka ausis - tie bija mūsu līdzcilvēku kliedzieni, kas cīnījās ar nāvi ledainajā ūdenī un sauca pēc palīdzības, kuru mēs nevarējām sniegt, jo mūsu laiva jau bija piepildīta." Laineri pirms liktenīgā brauciena reklamēja kā pašu lielāko, ātrāko un drošāko kuģi pasaulē, kurš praktiski neesot nogremdējams. Diemžēl īstenība izrādījās pretēja. 1912. gada 30. jūlijā Anglijas tiesa pieņēma oficiālu secinājumu: kuģis gājis bojā sadursmē ar aisbergu, to izsaucis pārmērīgi lielais braukšanas ātrums. Vainu uzvēla kapteinim Smitam, kaut gan uz kuģa atradās kompānijas „White Star Lines" prezidents Brūss Ismeiss, kas nemitīgi pieprasīja braukt ar maksimālo ātrumu, lai uzstādītu ātruma rekordu un iegūtu „Zilo lentu", netika pieminētas kuģa konstrukcijas nepilnības. Sadursme ar aisbergu notika plkst. 23:40 Atlantijas okeānā 41,46' ziemeļu platumā un 50,14 rietumu garumā. Sadursmes rezultātā „Titāniks" bija dabūjis caurumu 100 metru garumā. 2:05 naktī no lainera tika nolaista pēdējā laiva, bet uz kuģa vēl palika gandrīz 1600 cilvēku. Tieši 2:20 „Titāniks" nogrima dzelmē. Tā SOS signālus uztvēra vācu tvaikonis „Frankfurt", Kanādas tvaikonis „Templ", angļu tvaikonis „Virginija" un Krievijas-Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrības tvaikonis „Birm". Palīdzība ieradās pēc divām stundām, un izglābt izdevās tikai 705 cilvēkus. 1985. gada 1. septembrī trīs zemūdens ekspedīcijas dalībnieki Roberta Balarda vadībā batiskafā Alvīne nolaidās vairāk nekā četru kilometru dziļumā un pirmo reizi 73 gadu laikā pēc katastrofas jūras dibenā ieraudzīja uz pusēm pārlūzušo „Titānika" korpusu. Taču tā izpēte ne tikai neļāva noskaidrot vairākus noslēpumainus apstākļus gigantiskā lainera bojāejā, bet arī uzdeva virkni jaunu mīklu.
...

Šo rakstnieku zina gandrīz ikviens. Tā, kā šodien 2. aprīlī ir ši rakstnieka dzimšanas, tad raksts par viņu


Hanss Kristians Andersens ir visa pasaule pazistams pasaku rakstitajs un visas tautas tas ir iemiletas. Gudriba un vienkaršums, atklatiba un brivais uzskats par pasauli piesaista da˛ada vecuma lasitajus. Šis danu rakstnieks ir bernu iemilets visas pasaules malas.
Pasaku meistars dzimis 1805. gada 2. aprili Odensas pilsetas šaura un maza ielina, nabadziga kurpnieka un velas mazgatajas gimene. Maza pilsetina atrodas miglainajas Fju salas, kur lidz pat šim bridim kalnu virsotnes šalc priedes un juras smar˛a saplust ar viršu smar˛u. Odensas pilseta atgadina skaistu koka laditi. Te dzivoja makslinieki, kokgriezeji, kuri izrotaja maju sienas ar narinu figuram. H. K. Andersens gimene bija vienigais berns, gimene bija loti nabadziga un vecaki puisenam nevareja neko vairak dot, ka vienigi savu lielo milestibu. Milestibu pret gramatu lasišanu un macišanos puisenam ieaudzinaja tevs. Vienu reizi mate sanema naudu par darbu un atlavas nopirkt delam bileti uz teatra izradi. Šis notikums izmainija visu zena dzivi. Atnakot majas vinš nekavejoties saka rakstit lugu. Tas varoni bija neaprakstami skaisti un sazinajas ar dzejolu palidzibu. Izlasot savu darbu autors saprata, ka tas ir parak skaisti un nav isteniba, tad vinš saka rakstit par to kas notiek vinam apkart. H.K.Andersenam bija 11 gadi, kad vinam nomira tevs. Apdavinatais zens, kuru pilseta visi sauca „mazais Viljams Šekspirs", saka stradat, bet vinu ka vienmer piesaistija gramatas un teatris. 1819. gada ar da˛am monetam kabata vinš devas uz Kopenhagenu, ceriba piepildit savu sapni. Izmeginajis vairakas teatralas profesijas, sanemas un pierunaja vienu pazistamu aktrisi, paskatities uz ko vinš ir spejigs. Aktiera dotibas vina nesaskatija, bet saskatija vina citu talantu un palidzeja iestaties vinam labakaja pilsetas gimnazija, kur macijas citu slavenibu berni. „Es jutos ka slikstošs suns, kuram berni uzjautrinoties met ar akmeniem"- velak vinš atcerejas. Taču vinš nedusmojas uz dzivi, bet velak uzrakstija briniškigu pasaku „Neglitais pilens", par sevi. H. K. Andersens pabeidza gimnaziju, pec tam universitati. Saka izdot gramatas. Par sanemto honoraru devas celojuma uz arzemem, iepazinas ar ta laika slavenibam (Dima, Geti, Listu u.c.). Kad H. K. Andersena pasaku gramatas paradijas Danijas galvaspilsetas gramatu veikalos, visi, kas vinu pazina un atcerejas, bija loti parsteigti. Kadi savadi varoni! Jo danu berni taču bija pieraduši pie labi audzinatiem un engeliem lidzigiem varoniem, pie prinčiem un princesem! H. K. Andersena pasakas princese jaj uz suna (Škiltavas), bet cita princese atškiras ar milestibu pret dabu un pašuzupurešanos( Me˛a gulbji). Izmainijas ari brinumpasaku pasaule. Kur palikusi ciena pret svarigajam personam? (Karala jaunais terps). Pasaku pasaule ir putniem un dzivniekiem apdzivota un tie uzvedas ka cilveki. Rakstnieks loti mileja ziedus un pukupoda iestadija mie˛a graudu - taja paša mirkli no ta izauga liels, skaists zieds lidzigs tulpei. Zieds atveras, bet taja uz zala solina sedeja maza meitenite-Ikstite. Pasaka par mazo meiteniti (istaja varda Maija, bet Ikstite, ta ir iesauka). Pats H. K. Andersens meiteniti nosauca par Tomelisu, jeb Lisu, kura bija spridi 
...