Šo rakstnieku zina gandrīz ikviens. Tā, kā šodien 2. aprīlī ir ši rakstnieka dzimšanas, tad raksts par viņu


Hanss Kristians Andersens ir visa pasaule pazistams pasaku rakstitajs un visas tautas tas ir iemiletas. Gudriba un vienkaršums, atklatiba un brivais uzskats par pasauli piesaista da˛ada vecuma lasitajus. Šis danu rakstnieks ir bernu iemilets visas pasaules malas.
Pasaku meistars dzimis 1805. gada 2. aprili Odensas pilsetas šaura un maza ielina, nabadziga kurpnieka un velas mazgatajas gimene. Maza pilsetina atrodas miglainajas Fju salas, kur lidz pat šim bridim kalnu virsotnes šalc priedes un juras smar˛a saplust ar viršu smar˛u. Odensas pilseta atgadina skaistu koka laditi. Te dzivoja makslinieki, kokgriezeji, kuri izrotaja maju sienas ar narinu figuram. H. K. Andersens gimene bija vienigais berns, gimene bija loti nabadziga un vecaki puisenam nevareja neko vairak dot, ka vienigi savu lielo milestibu. Milestibu pret gramatu lasišanu un macišanos puisenam ieaudzinaja tevs. Vienu reizi mate sanema naudu par darbu un atlavas nopirkt delam bileti uz teatra izradi. Šis notikums izmainija visu zena dzivi. Atnakot majas vinš nekavejoties saka rakstit lugu. Tas varoni bija neaprakstami skaisti un sazinajas ar dzejolu palidzibu. Izlasot savu darbu autors saprata, ka tas ir parak skaisti un nav isteniba, tad vinš saka rakstit par to kas notiek vinam apkart. H.K.Andersenam bija 11 gadi, kad vinam nomira tevs. Apdavinatais zens, kuru pilseta visi sauca „mazais Viljams Šekspirs", saka stradat, bet vinu ka vienmer piesaistija gramatas un teatris. 1819. gada ar da˛am monetam kabata vinš devas uz Kopenhagenu, ceriba piepildit savu sapni. Izmeginajis vairakas teatralas profesijas, sanemas un pierunaja vienu pazistamu aktrisi, paskatities uz ko vinš ir spejigs. Aktiera dotibas vina nesaskatija, bet saskatija vina citu talantu un palidzeja iestaties vinam labakaja pilsetas gimnazija, kur macijas citu slavenibu berni. „Es jutos ka slikstošs suns, kuram berni uzjautrinoties met ar akmeniem"- velak vinš atcerejas. Taču vinš nedusmojas uz dzivi, bet velak uzrakstija briniškigu pasaku „Neglitais pilens", par sevi. H. K. Andersens pabeidza gimnaziju, pec tam universitati. Saka izdot gramatas. Par sanemto honoraru devas celojuma uz arzemem, iepazinas ar ta laika slavenibam (Dima, Geti, Listu u.c.). Kad H. K. Andersena pasaku gramatas paradijas Danijas galvaspilsetas gramatu veikalos, visi, kas vinu pazina un atcerejas, bija loti parsteigti. Kadi savadi varoni! Jo danu berni taču bija pieraduši pie labi audzinatiem un engeliem lidzigiem varoniem, pie prinčiem un princesem! H. K. Andersena pasakas princese jaj uz suna (Škiltavas), bet cita princese atškiras ar milestibu pret dabu un pašuzupurešanos( Me˛a gulbji). Izmainijas ari brinumpasaku pasaule. Kur palikusi ciena pret svarigajam personam? (Karala jaunais terps). Pasaku pasaule ir putniem un dzivniekiem apdzivota un tie uzvedas ka cilveki. Rakstnieks loti mileja ziedus un pukupoda iestadija mie˛a graudu - taja paša mirkli no ta izauga liels, skaists zieds lidzigs tulpei. Zieds atveras, bet taja uz zala solina sedeja maza meitenite-Ikstite. Pasaka par mazo meiteniti (istaja varda Maija, bet Ikstite, ta ir iesauka). Pats H. K. Andersens meiteniti nosauca par Tomelisu, jeb Lisu, kura bija spridi 
gara. Īkstīte, tas ir tulkojumā uz krievu valodu.
Pa visu savu radošo dzīvi H. K. Andersens ir sarakstījis ne tikai 165 pasakas, bet arī romānus, drāmas,
dzejoļus.
Pie viņa pasakām lasītāji atgriežas vēl un vēl reiz!