Šo rakstnieku zina gandrīz ikviens. Tā, kā šodien 2. aprīlī ir ši rakstnieka dzimšanas, tad raksts par viņu
![](https://ikdienasatelpa.1w.lv/20.jpg)
Hanss Kristians Andersens ir visa pasaule pazistams pasaku rakstitajs un visas tautas tas ir iemiletas. Gudriba un vienkarums, atklatiba un brivais uzskats par pasauli piesaista da˛ada vecuma lasitajus. is danu rakstnieks ir bernu iemilets visas pasaules malas.
Pasaku meistars dzimis 1805. gada 2. aprili Odensas pilsetas aura un maza ielina, nabadziga kurpnieka un velas mazgatajas gimene. Maza pilsetina atrodas miglainajas Fju salas, kur lidz pat im bridim kalnu virsotnes alc priedes un juras smar˛a saplust ar viru smar˛u. Odensas pilseta atgadina skaistu koka laditi. Te dzivoja makslinieki, kokgriezeji, kuri izrotaja maju sienas ar narinu figuram. H. K. Andersens gimene bija vienigais berns, gimene bija loti nabadziga un vecaki puisenam nevareja neko vairak dot, ka vienigi savu lielo milestibu. Milestibu pret gramatu lasianu un macianos puisenam ieaudzinaja tevs. Vienu reizi mate sanema naudu par darbu un atlavas nopirkt delam bileti uz teatra izradi. is notikums izmainija visu zena dzivi. Atnakot majas vin nekavejoties saka rakstit lugu. Tas varoni bija neaprakstami skaisti un sazinajas ar dzejolu palidzibu. Izlasot savu darbu autors saprata, ka tas ir parak skaisti un nav isteniba, tad vin saka rakstit par to kas notiek vinam apkart. H.K.Andersenam bija 11 gadi, kad vinam nomira tevs. Apdavinatais zens, kuru pilseta visi sauca „mazais Viljams ekspirs", saka stradat, bet vinu ka vienmer piesaistija gramatas un teatris. 1819. gada ar da˛am monetam kabata vin devas uz Kopenhagenu, ceriba piepildit savu sapni. Izmeginajis vairakas teatralas profesijas, sanemas un pierunaja vienu pazistamu aktrisi, paskatities uz ko vin ir spejigs. Aktiera dotibas vina nesaskatija, bet saskatija vina citu talantu un palidzeja iestaties vinam labakaja pilsetas gimnazija, kur macijas citu slavenibu berni. „Es jutos ka slikstos suns, kuram berni uzjautrinoties met ar akmeniem"- velak vin atcerejas. Taču vin nedusmojas uz dzivi, bet velak uzrakstija brinikigu pasaku „Neglitais pilens", par sevi. H. K. Andersens pabeidza gimnaziju, pec tam universitati. Saka izdot gramatas. Par sanemto honoraru devas celojuma uz arzemem, iepazinas ar ta laika slavenibam (Dima, Geti, Listu u.c.). Kad H. K. Andersena pasaku gramatas paradijas Danijas galvaspilsetas gramatu veikalos, visi, kas vinu pazina un atcerejas, bija loti parsteigti. Kadi savadi varoni! Jo danu berni taču bija pieradui pie labi audzinatiem un engeliem lidzigiem varoniem, pie prinčiem un princesem! H. K. Andersena pasakas princese jaj uz suna (kiltavas), bet cita princese atkiras ar milestibu pret dabu un pauzupureanos( Me˛a gulbji). Izmainijas ari brinumpasaku pasaule. Kur palikusi ciena pret svarigajam personam? (Karala jaunais terps). Pasaku pasaule ir putniem un dzivniekiem apdzivota un tie uzvedas ka cilveki. Rakstnieks loti mileja ziedus un pukupoda iestadija mie˛a graudu - taja paa mirkli no ta izauga liels, skaists zieds lidzigs tulpei. Zieds atveras, bet taja uz zala solina sedeja maza meitenite-Ikstite. Pasaka par mazo meiteniti (istaja varda Maija, bet Ikstite, ta ir iesauka). Pats H. K. Andersens meiteniti nosauca par Tomelisu, jeb Lisu, kura bija spridi
gara. Īkstīte, tas ir tulkojumā uz krievu valodu.
Pa visu savu radošo dzīvi H. K. Andersens ir sarakstījis ne tikai 165 pasakas, bet arī romānus, drāmas,
dzejoļus.
Pie viņa pasakām lasītāji atgriežas vēl un vēl reiz!